29883-0
Piešim dūru kumeliņu,
Kam tas daiļi neteceja,
Kam tas daiļi neteceja,
Pret to meitu māmuliņu.

19097-2
Pasakiet, sveši ļaudis,
Kur likàt mūs' māsiņu,
Vaj klētî ieslēdzàt,
Vaj druvâ stellejàt?
Ja klētî ieslēdzàt,
Dodat klētes atslēdziņu;
Ja druvâ stellejàt,
Druvas ceļu parādat.

26490-0
Ogas, ogas, rieksti, rieksti
Mana ceļa maliņâ!
Lasu ogas, šķinu riekstus,
Nesu brāļa bērniņiem.

11111-8
Ar laiviņu ielaidos
Irbu šaut siliņâ;
Nezinaju, kuru šaut,
Visàm skaisti cekuliņi.
Šaušu visuvecako,
Tai lielaks cekuliņš.

13254-0
Es aizjūdzu raibu zaķi
Rakstitâs kamanâs,
Rigâ manim gaisma ausa,
Vāczemê saule lēce;
Uz tàm Prūšu robežàm
Meitu māte vārtus vēra.
Sāk ta meitu māmuliņa
Ar manim runaties,
Ar manim runaties,
Par kumeļu brīnities.
-Kuras zemes tu, puisiti,
Kur audzets kumeliņš?
-Atmin', meitu māmulite,
Simtu mārku aizmaksašu.
-Maksà vēl otru simtu,
Tad nevaru atminèt.
-Mežâ audzis kumeliņš,
Atvasèm ēdinats,
Atvasèm ēdinats,
Rīta rasu dzirdinats,
Rīta rasu dzirdinats,
Egles skuju nosukats.
Pats es augu tīrumâ
Pie tēviņa, māmuliņas.-
Līdz māmiņu atceros,
Sāk man ātri žagi raut,
Sāk man ātri žagi raut,-
Vaj māmiņa piemineja?
Vaj māmiņa piemineja:
Kur līgsmo mans dēliņš?
Vaj Krievôs, vaj Leišôs,
Vaj dziļâ Vāczemê?
Ne Krievôs, ne Leišôs,
Ne dziļâi Vāczemê,
Es līgsmoju šo naksniņu
Uz tàm Prūšu robežàm,
Uz tàm Prūšu robežàm
Pie tàs meitu māmulites,
Pie tàs meitu māmulites,
Pie tàs savas sirdspuķites.

18239-1
Putèt put smilšu kalni,
Nu ved ļaužu peļamo;
Tie neput smilšu kalni,
Tàs put ļaužu valodiņas.

23423-0
Ugunî, ugunî
Dēla mātes atslēdziņas,
Kam ta man klēti slēdza
Pirmajâ vakarâ.

29951-0
Sirmits mans kumeliņš
Dālderišu mētatajs,
Līdz atvedu līgaviņu,
Dālderišu lasitaju.